Kāds jautāja – ko tu mīli savà dvīņu liesmā visvairāk.
Es mīlu viņa kautrīgumu, viņa introvertumu un atturību, viņa nevèlēšanos citiem parādīt savu īsto es. Mīlu to, cik perfekts vīrs viņš ir savai sievai, cik perfekts dēls vecākiem un tēvs savam bèrnam – savà unikàlajā veidā.
Es mīlu to apslēpto pasauli, kas mīt viņa sirdī. Mīlu to dvèseli, ko redzu viņa acīs. Mīlu to spēku ar kuru viņa dvēsele mani tur un atbalsta manà ceļà. Mīlu to maigumu ar kādu viņa dvèsele mani skauj. Mīlu to màju sajūtu, ko rodu esot viņam blakus. Mīlu to bezgalīgo visumu viņa acīs un smaidu, kas izstaro miljoniem sauļu.
Sasodīts, es pat mīlu to, ka viņš iet savu ceļu…
reenelife 